Iestājoties pavasarim, arvien vairāk cilvēku uzsāk nodarboties ar skriešanu un aktuāls kļūst arī jautājums par pareizu un piemērotu apavu izvēli. Lai arī šobrīd piedāvājuma klāsts ir pietiekami plašs, tomēr dažas lietas par pēdu veselību būtu labi zināt ikvienam. Konsultē klīnikas "Aura Premium" fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts Artūrs Kraucis.
Podometrija ir metode, ar kuras palīdzību var noteikt, kā cilvēkam sadalās vertikālā slodze ne tikai starp vienu un otru kāju, bet arī pašā pēdā, kā arī, ja ir kādas novirzes no normas vai deformācijas.
Izmeklēšana notiek izmantojot īpašu programmu datorā, kam ir pieslēgta platforma ar vairāk nekā 1000 barosensitīviem (uz spiedienu reaģējošiem) devējiem. Tās laikā ir iespējams redzēt katru pēdas kvadrātcentimetru, tās kopējo platību un procentuālo slodzes sadalījumu, piemēram, starp priekšējo un aizmugurējo pēdas daļu. Normāli cilvēkam stāvot vajadzētu vairāk būs noslogotai pēdas papēža daļai. Rezultātus iegūst absolūtos skaitļos un uzreiz pēc izmeklējuma, kas ilgst aptuveni 30 minūtes. Ja tiek konstatētas novirzes no normas, tās var koriģēt ar zolītēm un ortopēdiskajiem apaviem vai, ja novirzes ir niecīgas, tad pietiek ar pareizu ikdienas apavu piemeklēšanu.
Pie ārsta ir jādodas bērniem, ja vecāki pamana, ka bērns kaut kā nepareizi liek kājas vai arī tad, ja bērnam, esot slodzes laikā un miera stāvoklī, sāp kājas. Pieaugušajiem jāapmkelē speciālists gadījumos, ja sāp kājas, ne tikai pēdas, bet arī ceļgalu un muguras sāpes var liecināt par plakano pēdu. Jāpievērš uzmanība, ja pēda paliek lielāka un pamanat, ka mainās apavu izmērs, kam pieaugušiem cilvēkiem nevajadzētu dzīves laikā mainīties. Pēda sievietēm izaug līdz apmēram sešpadsmit un vīriešiem līdz divdesmit gadu vecumam un pēc tam, ja cilvēkam ar veselību viss ir kārtībā, pēdu izmērs nemainās, var mainīties velves augstums.
Podometrijas nozīmi pierāda vairāki pētījumi, piemēram, vienā no tādiem piedalījās bērni vecumā no trīs līdz astoņpadsmit gadiem iedalīti grupās pēc vecuma un dzimuma. Visiem tika veikta podometrija un septiņdesmit procentiem bija konstatētas novirzes no normas, kas pierāda, ka dažādas pēdu problēmas ir plaši izpaltītas, bet bieži vien netiek atklātas, jo netiek veikti izmeklējumi.
Attiecībā uz skriešanu, pirmais ieteikums būtu neskriet pa asfaltu. Dalība maratonos ir izņēmums un pārlieku lielu ļaunumu nenodarīs, bet ikdienas treniņiem labāk tomēr izvēlēties meža taciņas, protams, neaizmirstot sevi aizsargāt pret ērcēm. Sporta preču veikalos var iegādāties piemērotus apavus skriešanai, izvēloties jāņem vērā, ka zolei jābūt pietiekami biezai, it sevišķi aizmugurējā daļā, ar labu amortizāciju un atbilstošu formu, kas nozīmē pie pirkstgaliem plānāka zole un papēža daļā jābūt vakuumam vai gaisa spilvenam, kas nodrošina labu amortizāciju pēdām.
Ar skriešanu nevajadzētu nodarboties, ja ir plakanā pēda. Pavisam ir četras smaguma pakāpes, no kurām pirmās un otrās gadījumā nebūtu vēl tik kategoriski, bet trešās un ceturtās pakāpes gadījumā sāpēs ne tikai pēdas, bet sāpes var izplatīties kājās uz augšu, mugurā un šajā gadījumā paaugstināta slodze vēl vairāk pasliktinās muguras stāvokli. Nav ieteicams skriet, ja kādreiz ir bijušas locītavu traumas, piemēram, saites plīsums. Sievietēm bieži mēdz būt īkšķa kaula deformācija, kuras gadījumā skriešana nav ieteicama. Mugurs problēmas - spondiloze, disku trūce.
Ikdienā apavu izvēlē jāņem vērā mērenība, kas nozīmē, ka apaviem nevajag būt ar pavisam plakanu zoli un ne arī ar ļoti augstiem papēžiem. Norma papēža augstumam ikdienas apaviem ir līdz pieciem centimetriem. Tāpat jāizvairās no sašaurinātiem purngaliem, jo tie var izraisīt šķērsvelves deformāciju un tālāk var attīstīties plakanā pēda. Sievietēm, kuras ilgstoši katru dienu nēsā augstpapēžu kurpes var veidoties saplacināta šķērsvelve, īkšķa deformācija un attīstīties plakanā pēda. Kurpju zolei ir jābūt elastīgai priekšējā trešdaļā, īpaši tas ir svarīgi bērnu apaviem, kuriem pēdas velve vēl tikai veidojas. Ikdienas apavu zolei nav jābūt ļoti biezai, bet arī ne ļoti plānai - jāizvēlas vidēja biezuma. Svarīgi, lai apviem ir stingra kapīte, kas labi notur papēdi, lai neiet uz vienu vai otru pusi ejot. Bērniem gadās, ka pēda "krīt" uz iekšējo malu un pirkstgali saiet kopā, tāpēc var veidoties "X" veida kājas - ceļi saiet kopā. To var koriģēt hiperkorekcija zolītes, kuru iekšējā mala ir biezāka, lai palīdzētu dabūt pēdu uz āru. Arī, esot pieaugušam, ir iespējams ar speciālu zolīšu palīdzību to izkoriģēt. Zolītēm ir ļoti daudz veidu, pieejamas dažādas ortozes, ar kuru palīdzību var izkoriģēt pēdu novirzes no normas. Runājot par apavu materiālu, tad mūsdienās arī mākslīgo materiālu apavi ir ļoti kvalitatīvi un nav vajadzības obligāti kādu nogalināt, lai valkātu tikai dabīgas ādas apavus.
Lai dzīves laikā neveidotos plakanā pēda un dažādas cita veida deformācijas, pēdu veselībai jāseko līdzi savlaicīgi, tāpat kā jebkuras citas orghanisma sistēmas veselībai.
Autore: Nellija Majore
