Osteoporoze ir viena no tām slimībām, ko dēvē par klusējošo epidēmiju. Tā attīstās, praktiski nemanot, vairāku gadu laikā un parasti tiek atklāta tikai līdz ar pirmo lūzumu. Pieaugot dzīves ilgumam, osteoporozes slimnieku skaits palielinās.
Neārstētas osteoporozes pazīmes, kas liek par sevi manīt, ir sāpes mugurā un viegli gūstami kaulu lūzumi. To sekas var būt hroniskas sāpes un invaliditāte. Cieš vai tiek zaudētas darbaspējas, ir grūtāk vai pat neiespējami aprūpēt sevi, var rasties nepieciešamība ārstēties slimnīcā un veikt rehabilitāciju. Šis problēmu komplekss nereti izraisa psiholoģiska rakstura sekas, jo tādos gadījumos ir grūti pieņemt, ka esi no normāli funkcionējoša cilvēka kļuvis par nespējīgu, kam ikdienā nepieciešama apkārtējo palīdzība.
Kā atklāt
Galvenā diagnostikas metode ir kaulu minerālā blīvuma noteikšana jeb osteodensitometrija. Tas ir ļoti svarīgi, jo, kaulu minerālajam blīvumam samazinoties par vienu standartnovirzi, lūzumu risks pieaug 1,4–2,6 reizes. Zemai kaulu masai varbūtība 10 gadu laikā gūžas lūzumam ≥3 % vai 10 gadu laikā iespējamība vairākiem ar osteoporozi saistītiem lūzumiem ≥20 % , vēsta Pasaules Veselības organizācijas dati.
Taču par kaulu stāvokli var spriest ne tikai pēc osteodensitometrijas rezultātiem. Papildus ieteicams noteikt kaulu vielmaiņas rādītājus asinīs – noārdīšanās un veidošanās marķierus, kas katram cilvēkam ir individuāli.
Ja šo pārbaužu rezultātā apstiprinājusies osteoporozes diagnoze, ārsta uzdevums ir atrast tās cēloņus, kas var būt ļoti dažādi. Viens no tiem ir kauliem nepieciešamo vielu (kalcija, fosfora un D vitamīna) trūkums, ko arī var noteikt ar asins analīžu palīdzību. Ja trūkst D vitamīna, kalcija uzsūkšanās organismā ir traucēta. Tādēļ regulāri jāseko līdzi savam D vitamīna līmenim.
Ko darīt profilaksei
Lai novērstu vai aizkavētu osteoporozes attīstību, ir svarīgas gan regulāras fiziskās aktivitātes, gan sabalansēts uzturs, tostarp pietiekama kalcija un D vitamīna uzņemšana. Pieaugušam cilvēkam dienā jāuzņem aptuveni viens grams kalcija. Lai tas veiksmīgi uzsūktos organismā, nepieciešams D vitamīns. Dažādās vecuma grupās D vitamīna devas atšķiras, turklāt pirms lietošanas vēlams noteikt tā līmeni asinīs, tomēr zināms, ka pēc 50 gadu vecuma minimālais D vitamīna daudzums, kas dienā jāuzņem, ir 800 SV (starptautiskās vienības). Deva arī atšķiras no blakusslimībām, grūtniecības esamības un sievietēm laktācijas periodā. Tāpat ik dienu vēlams 15–30 minūtes uzturēties saulē, lai ādā veidotos D vitamīns. Diemžēl Latvijā tas visu gadu nav iespējams, tāpēc praktiski visiem D vitamīna līmenis ir pazemināts. Tādēļ ik gadu no oktobra līdz martam vēlams to uzņemt papildus.
Pirms iegādāties uztura bagātinātājus un medikamentus, iesakām konsultēties ar farmaceitu, jo izvēlētā līdzekļa efektivitāte ir atkarīga gan no sastāva un devas, gan no tā, vai tas piemērots konkrētam cilvēkam un vai ir saderīgs ar citiem tobrīd lietotajiem medikamentiem vai uztura bagātinātājiem. Farmaceita konsultāciju tiešsaistē (online) var saņemt bez maksas, zvanot pa tālruni 8555 katru darbdienu darba laikā no plkst. 9.00 līdz 18.00.
Mēness aptiekas farmaceiti vienmēr ir gatavi palīdzēt, sniedzot vislabāko farmaceitisko aprūpi.
Kā ārstēties
Osteoporozes ārstēšanā lieto dažādus medikamentus, ārsts katram pacientam nepieciešamos nosaka individuāli – bisfosfonātu grupas medikamentus (alendronātu, ibandronātu, rizedronātu un zoledronskābi), hormonu aizvietojošos medikamentus, kalcitonīnu, paratireoīdo hormonu un denosumabu. Papildus jālieto arī kalcijs un D vitamīns.
Vai tu esi riska grupā?
Osteoporozei ir daudzi riska faktori. Tos iedala ietekmējamos un neietekmējamos.
Neietekmējamie riska faktori
- Lūzums pieaugušo vecumā
- Lūzumi pirmās pakāpes radiniekiem, kas norāda uz ģenētisko pārmantojamību
- Baltās rases pārstāvji
- Vecāka gadagājuma ļaudis
- Sieviešu dzimums
- Demence
- Slikta veselība
Potenciāli ietekmējamie riska faktori
- Smēķēšana
- Zems ķermeņa svars
- Estrogēnu deficīts, piemēram, ko izraisa agrīna menopauze (vecumā zem 45 gadiem) vai abu olnīcu izņemšana un ilgstoša premenopauzes amenoreja (> 1 gads)
- Zema kalcija uzņemšana dzīves laikā
- Alkoholisms
- Slikta redze
- Atkārtotas krišanas epizodes
- Nepietiekamas fiziskās aktivitātes
- Slikta veselība (blakusslimības)
Uzturs veseliem kauliem
- Augu valsts produkti – brokoļi, ķirbja sēklas, avokado, mandeles, Brazīlijas rieksti, zaļās pupiņas, kolrābji, spināti, sparģeļi, sezama sēklas, čia sēklas, selerijas, burkāni
- Dzīvnieku valsts produkti – piena produkti (piens, siers, jogurts u. c.), lasis, olas u. c.
Ērika Pētersone, Mēness aptieka farmaceite
