Daļa sabiedrības joprojām kautrējas par to skaļi runāt, uzskata to par sensitīvu informāciju, jo maldīgi domā, ka pedikuloze skar tikai netīrīgus cilvēkus. Tā nav. Utis ir parazīti – tikpat nepatīkami kā ērces, zirnekļi un odi.
Pacienta veselībai un dzīvībai pedikuloze nav bīstama, tomēr tās dēļ ir ļoti nepatīkamas sajūtas – neizturama nieze, dažkārt var rasties lielāki ādas bojājumi. Tāpēc šī problēma ir jārisina pēc iespējas ātrāk un kompleksi, nekavējoties konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, kurš ieteiks katram vispiemērotākās un ērtākās ārstēšanās metodes.
Svarīgākais, kas jādara pedikulozes gadījumā
- Dodies pie ārsta vai farmaceita (pie farmaceita nokļūsi ātrāk), lai konsultētos un iegādātos atbilstošākos līdzekļus pret pedikulozi.
- Samazini kontaktēšanos ar apkārtējiem – gan ģimenē, gan bērnudārzā. Tas nozīmē, ka bērnu/skolēnu, kuram ir konstatētas utis, neved uz bērnudārzu, vasaras nometni u.tml., turklāt par šo saslimstību jāziņo audzinātājai/skolotājai.
- Iztīri māju un veic veļas apstrādi pēc jebkura pedikulozes līdzekļa lietošanas (veļu izmazgā 60 līdz 90 grādu temperatūrā). Ja valkāta cepurīte, lakatiņš, arī tos izmazgā (atbilstoši kopšanas instrukcijai, kas noteikti nav 60–90 grādi), tad ieliec plastmasas maisā, cieši aizsien, lai netiek klāt gaiss, un noliec tumšā vietā. Tur, kur nav gaisa un gaismas, utis un mātīšu dētās oliņas – gnīdas – iet bojā. Bet atceries: tā kā gan utis, gan gnīdas var izdzīvot līdz pat 10 dienām, nokļūstot siltā un mitrā vietā, tās atkal sāk augt un vairoties.
- Iztīri matus no beigtām gnīdām! Nav tā, ka izmazgājam matus, izskalojam, un ar to ārstēšana beidzas. Vēl nav izdomāts nekas efektīvāks, kā fiziski (ar pirkstiem) atbrīvot matus no beigtām gnīdām, jo nevar zināt, kura pēc matu mazgāšanas ar šampūnu ir beigta, bet kura – izdzīvojusi. Tā kā ir silts un mitrs, invāzija var turpināties vai atkārtoties. Tāpēc vai nu ņem ļoti smalku ķemmīti, vai ar pirkstiem izvelc ārā visas gnīdas un vizuāli pārliecinies, ka to matos vairs nav.
Pedikulozes ārstēšanas līdzekļi
Pašlaik aptiekās pieejams ļoti plašs līdzekļu klāsts pret pedikulozi – gan aerosoli, gan šampūni, gan šķīdumi, gan speciālas ķemmītes. Tos visus var iegādāties bez ārsta receptes, un farmaceits piemeklē katram pacientam nepieciešamāko, ērtāko un patīkamāko līdzekli – atgādina «Mēness aptiekas» farmaceite Ieva Virza.
- Permetrīnu saturošs šķīdums – antiparazitārs šķīdums, ķīmiska viela.
Pietiekami sens līdzeklis, jau pārbaudīts un drošs.
Lietošana: pieaugušajiem un bērniem no divu gadu vecuma.
- Dimetikonu un minerāleļļu saturoši līdzekļi – tie ir fizikāli līdzekļi, kas
gnīdas un utis nosmacē, iekļūstot to elpošanas ceļos. Tādējādi utis nespēj vairoties un dēt oliņas, bet gnīdas nevar izšķilties par utīm.
Lietošana: pieaugušajiem un bērniem pat no sešu mēnešu vecuma.
- Dabiskie līdzekļi – no nīma koka iegūts ekstrakts un jau labi pazīstamais
čemeriņu ūdens.
Lietošana: pieaugušajiem un bērniem no divu gadu vecuma.
Piesardzība jāievēro grūtniecības laikā.
- Profilaktiskie šampūni – tos lieto, ja, piemēram, bērnudārzā vai skolā
kādam bērnam ir atrastas utis. Šāds šampūns satur gan eļļas, gan augu ekstraktus, kas atbaida utis līdzīgi kā pretodu līdzekļi atbaida odus. Mati kļūst slidenāki, un, pat ja kāda gnīdiņa bijusi pieķērusies, tā ātri izslīd ārā. Arī ģimenē, ja kādam konstatētas utis, visiem pārējiem profilaksei iesaka mazgāt matus ar šādu šampūnu.
SVARĪGI!
- Noteikti izlasi lietošanas instrukciju un rīkojies saskaņā ar to, lai līdzeklis būtu efektīvs un no pedikulozes izdotos atbrīvoties pilnībā.
- Jebkurā gadījumā pretpedikulozes līdzekļu lietošana ir ļoti ērta: šķīdumu izsmidzina, kādu laiku patur matos; šampūnu iemasē galvas ādā un patur 10–15 minūtes, tad izmazgā.
- Visiem pret pedikulozi lietojamiem līdzekļiem ir veikti klīniskie pētījumi; tie ir pietiekami aktīvi un cilvēkam droši.°
- Galvas pārbaude jāturpina veikt katru dienu, un, ja nākamajās sešās līdz deviņās dienās atrod kādu gnīdu vai oliņu, ārstēšanas process jāatkārto.
Uts ir asinssūcējs parazīts. Iekožot tā ielaiž cilvēka organismā savas siekalas un toksīnu – tāpēc rodas nieze. Kairinājums ir mokošs, nereti galvas āda tiek sakasīta līdz jēlumam, un tad var attīstīties arī kāda infekcija.
