Nošķaudījies, noklepojies, savārgi uz pāris dienām, un kāds noteikti pateiks: novājināta imunitāte... Tāds atzinums, kaut ne no mediķa puses dzirdēts, ikvienu sabiedē ne pa jokam. Ko nu? „Mēness aptiekas” farmaceite Viktorija Skurjate kopā ar ģimenes ārstu Veselības centru apvienībā Ingaru Burlaku pārlūko imunitātes ābeci un piedāvā praktiskus atgādinājumus, kā šo „miesassargu” uzturēt labā formā, lai neviens nebaidītos un neslēptos no rudens.
Kas ir imunitāte?
Imūnsistēma, gluži kā muitas kontrole, nenogurstoši seko, lai mūsu organismā neiekļūtu „ļaundari”, turklāt to veicot ģenētiskā līmenī. Šis ļaundaris – antigēns, kāda sveša ģenētiska informācija var būt baktērija, vīruss vai pat organismā izveidojusies audzēja šūna.
Imūnās sistēmas arsenālā ir vielas – imūnglobulīni, kas spējīgas stāties pretī ikvienam vīrusam. Tās darbojas pēc principa – atrast un iznīcināt! Turklāt katram vīrusam tiks piemeklēta tieši tam iznīcinoša šūna – killeris! Ja jau mūsu rīcībā ir tik spēcīgs bruņojums, tad jau var dzīvot bez rūpēm, aizmirstot par slimībām? Taču labi zinām, ka tik vienkārši vis nav. „Ja saaukstēšanās seko viena otrai, klepus un iesnas neatkāpjas un jebkurš vīruss meklē tikai jūs, skaidrs, ka imunitātes aģenti ir par vāju, lai atrastu un uzveiktu ļaunos slimību izraisītājus. Taču jāatceras, ka arī pārlieku spēcīga imūnsistēma nav nekas labs, jo tāda, nespējot sameklēt kaitniekus, sāk uzbrukt pati savam organismam, piemēram, izraisot dažādas alerģijas,” norāda ģimenes ārsts Ingars Burlaks.
Kāpēc imunitāte pavājinās un ko lietas labā varam darīt?
Pats galvenais iemesls slēpjas mūsos pašos, un tas ir mūsu dzīvesveids. Ja smēķējat, iedzerat, dzīvojat stresā, arī bez īpašas vajadzības lietojat antibiotikas, imunitāte zaudēs savu rīcībspēju. Starp citu – pārāk reti un niecīgi mikrobu uzbrukumi arī nav vēlami, jo tas liedz imūnsistēmai iespēju trenēties uz uzaudzēt muskuļus lielajām kaujām. Vēl viens pavājināšanās iemesls, ko diemžēl nespējam mainīt, ir apkārtējās vides ietekme. Mēs nudien vairs nevaram nodrošināt nevainojamu gaisu, ūdeni un no ķimikālijām tīru uzturu.
Lai sistēma strādātu, tā jāspēcina ar vitamīniem, minerālvielām un olbaltumvielām.
Šķiedrvielām (graudaugi, dārzeņi) un labajiem olbaltumiem (skābpiena produkti, gaļa), arī vērtīgām taukvielām (zivis, augu eļļas) bagāts uzturs palīdzēs imūnsistēmai tās svarīgajā uzdevumā, atgādina ģimenes ārsts.
„Mēness aptiekas farmaceite Viktorija Skurjate atgādina par nepieciešamību bieži mazgāt rokas ar ziepēm un siltu ūdeni vai lietot roku dezinfekcijas līdzekli, kā arī vairākas reizes dienā vēdināt telpas un iespēju izmantot aromterapijas efektu, ar eikalipta, tējaskoka, lavandas, rozmarīna un piparmētras ēteriskajām eļļām.
Ieteikumi stabilai imunitātei
- Aktīvs dzīvesveids. Skrieniet, peldiet, enerģiski soļojiet, vingrojiet!
- Mācieties arī sarežģītos apstākļos atslābināties. Atnākot no darba, nevis saspringti ķeraties pie mājas rūpēm, bet gan atsēdieties, pieveriet acis, uzsmaidiet, domājiet par ko labu!
- Rūdīšanās ir stipras imunitātes stūrakmens! Centieties regulāri apmeklēt pirtis. Ja tādas iespējas nav – ik rītu mazgājieties kontrastdušā. Rūdieties!
- Lietojiet imunitātei īpaši radītus preparātus, vitamīnus un mikroelementus, parasti tie satur ķiploku, žeņšeņu, lakricas sakni, pienenes, zeltsakni, strutenes, mežrožu augļus, ehināceju u.c.
- Vakcinējieties laikus un kontrolējiet savu vakcinācijas kalendāru!
- Esiet smaidīgi un optimistiski, jo nekas tā nekaitē imunitātei kā negācijas un stress!
