“Mēness aptiekas” rīkotajā aptaujā, izvēloties vairākus atbilžu variantus, noskaidrots, ka iedzīvotāji salīdzinoši atbildīgi izturas pret D vitamīna lietošanas uzsākšanu – 36% pirms tam laboratoriski noskaidro savu D vitamīna līmeni, 28% konsultējas ar ārstu vai farmaceitu par tā lietošanas nepieciešamību. Savukārt pēc “Centrālās laboratorijas” vērojumiem atsevišķos gadījumos D vitamīna līmenis pacientu organismā tiek konstatēts pat piecas reizes zem normas, un tik kritiskā situācijā cilvēkam steidzami nepieciešams ārsta ieteikts D vitamīna papildu kurss.
Tikmēr 26% no aptaujātajiem iedzīvotājiem ikdienā D vitamīnu lieto bez īpašām mediķu konsultācijām, bet vēl 23% norādījuši, ka šo vitamīnu nelieto. Attiecīgi vairāk D vitamīna piekritēju ir sieviešu vidū, jo aptaujā izvēloties vairākas atbildes, variantu par D vitamīna nelietošanu apstiprināja 31% vīriešu un uz pusi mazāk sieviešu.
Sievietes D vitamīna lietošanu izvēlas atbildīgāk, piemēram, 46% sievietes apstiprinājušas, ka šī vitamīna nepieciešamību noskaidro laboratoriski, bet vīrieši – 26%. Aktīvāk laboratorijas pakalpojumus precīzai diagnozei noskaidro rīdzinieki – 40%, tāpat galvaspilsētas iedzīvotāji aktīvāk konsultējas ar ārstu par D vitamīna nepieciešamību. Savukārt visvairāk to, kuri paši sev nosaka – ir vai nav nepieciešams lietot D vitamīnu, dzīvo Vidzemē.
Aptuveni visās vecuma grupās vienāds skaits ir to iedzīvotāju, kuri šajā jautājumā paļaujas uz analīžu rezultātiem, bet ar ārstu pirms D vitamīna kursa uzsākšanas vairāk konsultējas iedzīvotāji vecumā no 50-74 gadiem.
“Centrālās laboratorijas” dati liecina, ka iedzīvotāji ikdienā ar zināmu regularitāti veic analīzes, lai noteiktu D vitamīnu organismā, turklāt tie, kuri iesāk šādi papildu rūpēties par veselību, D vitamīna līmeni vēlas noskaidrot aptuveni reizi gadā. “Ģimenes ārsti, neirologi, endokrinologi u.c. speciālisti, ir tie ārsti, kuri biežāk savus pacientus aicina veikt D vitamīna līmeņa analīzes. Ja normāls D vitamīna rādītājs ir 45-55 ng/ml, tad atsevišķos izmeklējumos tas ir kritiski zems un nesasniedz pat 10 ng/ml un cilvēkam steidzami nepieciešams ārsta nozīmēts D vitamīna papildkurss!” stāsta “Centrālās laboratorijas” speciāliste Jana Osīte. Atsevišķos gadījumos ārstu rekomendācijas ir pacientam D vitamīnu lietot visu gadu.
Savukārt „Mēness aptiekas” farmaceita Vadima Brižaņa vērojumi liecina, ka par D vitamīna nepieciešamību daudzi klienti atceras periodiski, vai arī vēlas iegādāties tad, kad sliktas pašsajūtas, nemitīga noguruma iemeslu D vitamīna trūkuma dēļ konstatējis ārstējošais ārsts, vai vitamīna trūkumu uzrādījuši analīžu rezultāti. Ikdienas darbā farmaceits sastopas arī ar mītu, ka bezrecepšu D vitamīns ir mazāk efektīvs, bet tā nav! Šis uztura bagātinātājs pilda savas funkcijas atkarībā no D vitamīna koncentrācijas attiecīgā ražotāja produktā.
D vitamīna trūkuma dēļ varam sajust nogurumu, sliktu pašsajūtu. Šis vitamīns palīdz strādāt nerviem, veicina normālu imūnsistēmas un muskuļu darbību, palīdz arī zobu un kaulu veselībai. Tāpat D vitamīnam ir nozīmīga loma, lai organismā palīdzētu uzsūkties kalcijam – kalciju un D vitamīnu ieteicams uzņemt kopā. D vitamīnu ikdienā varam saņemt no saules gaismas, taču būsim godīgi, cik daudz mūsu platuma grādos – īpaši gada aukstajos mēnešos tas ir iespējams? Līdz ar to liela daļa Latvijas iedzīvotāju pietiekami nesaņem D vitamīnu, un papildu deva ikdienā ir vitāli nepieciešama. Jāņem arī vērā, ka novecojot, organisms arvien mazāk spēj saules starus pārvērst D vitamīnā.
Papildu D vitamīnu ieteicams lietot 2000 – 4000 SV dienā no rīta ar uzturu. Nedaudz D vitamīnu var uzņemt arī ar pārtikas produktiem, un šeit labi noder treknas zivis, piemēram, lasis, skumbrija, sardīnes, atgādina ģimenes ārsts Veselības centru apvienībā (VCA) Ingars Burlaks.
