Atzīmējot Rīgas „Vecpilsētas aptiekas” 200. gadskārtu un 50 gadus kopš dekoratīvā keramiskā sienas ciļņa izveides, „Vecpilsētas aptiekā” Rīgā atklāta informatīva plāksne unikālā keramiskā ciļņa autoriem. Plāksni atklāja aptiekas vadītāja Linda Fevraļeva, bet mākslas darbā iekļautos simboliskos svarus izgaismot palīdzēja ilggadējā šīs aptiekas farmaceite Mudīte Strazdiņa.
Viena no vecākajām Rīgas aptiekām šogad svin darbības 200 gadus. Ar „Mēness aptiekas” zīmolu strādājošā „Vecpilsētas aptieka” nosaukumu divu gadsimtu laikā mainījusi vairakkārt. Šobrīd tā ir viena no lielākajām „Mēness aptiekām” ar plašu pašapkalpošanās nodaļu. Jau 50 gadus šajā aptiekā vienu no sienām rotā mākslas darbs – keramisks cilnis, kurā dekoratīvi nosacītās ietverta apcere par cilvēka dzīves gājumu.
Dzīves mainīgo ritmu simbolizējot…
Sienas ciļņa mākslinieks ir 1939.gadā Saldū dzimušais Andrejs Ķiģelis. Darba līdzautori – grafiķis Māris Ozoliņš (1943 – 2014) un metālkalēja Ināra Gulbe (1935-1998). Andrejs Ķiģelis ir spilgta personība, kurš daudz pūļu veltījis keramikas mākslas attīstībai Latvijā, viņa radītā servīze bijusi ne vienā vien ģimenē Latvijā, gan tolaik brālīgajās republikās. Viņš ir arī viens no dārza keramikas aizsācējiem Latvijā, organizējis Kurzemes keramikas dienas: "Darbs ir veidots no šamota māla, sākotnēji izgatavoju mazu modelīti. Darbs pie šīs sienas man personiski veicās ļoti viegli, sienā ietverti man tuvie dabas motīvi, aptiekas trauki – viss kopā veidoja ansambli. Toreiz gan Aptieku pārvaldei nepatika sākotnējais sienas izskats, jo tā bija glazēta, tāpēc ar smilšu strūklu to notīrījām. Strūklaku, kur bija dzeramais trauks, toreiz izveidoja Māris Ozoliņš ar sievu Kornēliju Ozoliņu, bet pēc aptiekas atvēršanas bērni pa to kāpelējot ātri vien salauza un tad to izgatavoju vēlreiz,” atceras mākslinieks. „Šī siena, kuru veidoju kopā ar grafiķi Māri Ozoliņu, tapa 1969. gadā, neilgi pirms mana diplomdarba aizstāvēšanas Latvijas Mākslas Akadēmijā. Sadarbojāmies ar metālmākslinieci Ināru Gulbi. Pagājuši 50 gadi kopš tās uzstādīšanas, bet man tas joprojām ir sirdij tuvs veikums. Man ir gandarījums, ka aptieka joprojām tur atrodas un strādā labi farmaceiti. Ļoti vēlētos, lai šis darbs tiktu cienīts arī turpmāk, iekļauts vēsturiskā mantoja pulkā, jo nu jau tam ir piecdesmit gadu,” neklātienē piedaloties aptiekas jubilejas brīdī teic mākslinieks un ir īpaši gandarīts par to, ka viņa veikums tiek novērtēts.
Aptiekā strādā godam
„Šis gads mums – farmaceitiem – ir īpašs, jo ikdienā vēl spraigāk izjūtam, cik vajadzīgi esam iedzīvotājiem. Ir liels prieks, ka „Vecpilsētas aptiekas” godu pāri gadu simtiem šogad varam sumināt, būdami Latvijā mīlētākais zīmols farmācijā. Tas uzliek dubultu atbildību. Keramiskais sienas panno ir mūsu aptiekas lepnums, kas piesaista apmeklētāju uzmanību. Šodien ar lielu cieņu izsakām paldies tās autoriem, īpaši joprojām modrajam māksliniekam Andrejam Ķiģelim, un aicinām ikvienu, ienākot aptiekā, pievērst uzmanību šim keramiskajam brīnumam,” teic „Mēness aptiekas” gada farmaceite, „Vecpilsētas aptiekas” vadītāja Linda Fevraļeva. Viņa šajā aptiekā strādā divus gadus, cildina savu kolektīvu un ir šo vietu iemīļojusi, jo ieejot aptiekā, jūtama pavisam citāda aura. Aptiekā maģiskā veidā saglabājusies vēstures elpa, neskatoties uz to, ka nu jau tā ir moderna pašapkalpošanās aptieka. Tajā daļēji saglabājušās vecās mēbeles, ir skaistā keramikas siena. „Šī aptieka dod sajūtu, ka esmu pilntiesīgs farmaceits. Varbūt tas saistīts ar to, ka kādreiz farmaceita profesija cilvēku vidū tika vērtēta ļoti augstu. Farmaceits tika godāts viņa zināšanu dēļ, viņu uzlūkoja ar cieņu. Kādreiz šo aptieku vadīja Anita Turka, par kuras entuziasmu un darbu mums minēja universitātē. Tas tiešām ir retums, kad aptieka 200 gadus nav mainījusi savu atrašanās vietu. Esmu lepna arī par savu kolēģi, farmaceita asistenti Mudīti Strazdiņu, kura šajā aptiekā ir nostrādājusi ļoti lielu daļu savas dzīves. Viņa man daudz ir izstāstījusi par šīs aptiekas vēsturi, par laiku, kā agrāk te noritēja darbs - kā tika izgatavotas zāles, piegādāta prece. Tādi kolēģi ir vērtība.”
Vecpilsētas aptieku 1820. gadā dibinājis Tērbatas universitātes absolvents Kārlis Eduards Lēzevics. 19. gadsimtā aptieku darbībai Rīgā bija augsta kvalitātes latiņa. Aptiekāra profesija bija prestiža, sabiedrībā to cienīja un farmaceitus uzlūkoja kā cildenus līdzcilvēku glābējus.
