Izsitumi uz ādas, nieze, apsārtums, pietūkums ir izplatītas pazīmes, kas var liecināt par organisma alerģisku rekciju. Pirms ķerties pie zālēm, svarīgi noskaidrot, kāds alergēns izraisījis visnotaļ nepatīkamās sajūtas. Tas noteiks, kā rīkoties, lai traucējošo alerģisko reakciju apturētu.
Alerģiska reakcija uz kādu kairinātāju jeb alergēnu var izpausties jebkurā – gan bērna, gan pieaugušā – vecumā. Dažkārt alerģijas ir vērojamas ģimenes anamnēzē, bet dažkārt cilvēka slimības vēsturē ir alerģisku reakciju gadījumi bērnībā, augot tie atkāpjas, taču kādā pieaugušā dzīves posmā parādās atkal. Tiesa, var būt tādi gadījumi, kad alerģiska reakcija pirmo reizi pārsteidz jau brieduma gados.
Kādēļ rodas alerģiskas reakcijas?
Iespējamie alerģisku reakciju cēloņi ir vairāki, un tādēļ veidi, kā šīs reakcijas novērst, atšķirsies.
Alerģiska nieze nereti piemeklē cilvēkus, kuriem ir sausa āda. Tādā gadījumā nieze var pastiprināti izpausties tieši ziemas sezonā, jo centrālās apkures sausinātais gaiss telpās veicina ādas izžūšanu. Ziemā āda var kļūt pārlieku sausa un kairināta arī tiem, kam parasti šādu problēmu nav. Sausa āda niez, un, ja radušies ādas aizsargbarjeras traucējumi, var pastiprināties tendence veidoties dažādiem iekaisumiem. Tad arī ārējās vides kairinātāji būs vairāk traucējoši.
Cilvēkiem, kuru āda ir sausa, pavasaris ar plaukstošām lapām un ziediem mēdz sagādāt nepatīkamas problēmas, jo ādas sausums bieži vien iet rokrokā ar alerģiskām reakcijām. Šajā laikā var būt vērojamas arī krusteniskās reakcijas – visu gadu alerģijas pazīmju nav, taču tās izpaužas laikā, kad dabā viss zaļo un zied, jo ziedputekšņi izraisa imūnsistēmas reakciju arī uz citiem alergēniem, piemēram, uz atsevišķiem pārtikas produktiem. Alerģiskās reakcijas nereti mēdz kombinēties un ir vērojamas ne tikai uz ādas, bet, piemēram, elpceļos – var būt aizlikts deguns, klepus, šķaudīšana, deguna tecēšana, acu asarošana.
Dažkārt pacienti novērojuši, ka alerģiskā reakcija uz konkrētu alergēnu katrā nākamajā reizē ir smagāka, piemēram, izsitumu ir vairāk vai nātrene niez spēcīgāk. Tas saistīts ar imūnās sistēmas arvien aktīvāku atbildi.
Alerģisku reakciju tipi un iespējas palīdzēt
Imūnās sistēmas atbildes reakcijas uz alergēnu iedalītas vairākos tipos. Otrais un trešais tips ir dažādas imūnās reakcijas, kas piedalās iekaisumu procesos – tām nav saistības ar alerģiskām reakcijām. Savukārt pirmā un ceturtā tipa reakcijas ir alerģiskās reakcijas.
Pirmā tipa alerģiskās reakcijas attīstās strauji: 10–15 minūšu laikā pēc saskares ar alergēnu. Parasti vispirms parādās izsitumi, kas atgādina oda kodienus, un nieze. Alerģisku niezi var izraisīt saskare ar dzīvnieku spalvām un epitēliju, pārtikas produktiem, piemēram, zivīm vai riekstiem. Šādā gadījumā var palīdzēt pretalerģijas zāles jeb antihistamīna grupas medikamenti.
Ceturtā tipa alerģiskās reakcijas biežāk radīsies tad, ja ir bijusi saskare ar ķīmiskām vielām, – metāliem, gumiju, smaržvielām. Alerģiskus izsitumus var novērot pēc matu krāsošanas, kosmētikas vai sadzīves ķīmijas lietošanas. To sauc par alerģisku kontakta dermatītu, un tas veidojas dzīves laikā. Riska grupā būs cilvēki, kuriem ir biežāka saskare ar ķīmiskām vielām, piemēram, profesionālās darbības dēļ.
Alerģisks kontakta dermatīts sākumā var izpausties kā nedaudz apsārtis laukums uz ādas, kas pakāpeniski kļūst lielāks, var parādīties sīki izsitumi, stipra nieze. Bieži sastopams kontakta alergēns ir niķelis, ko izmanto bižutērijā, jostas sprādzēs, bikšu pogās. Alerģiska reakcija neparādās uzreiz. Pāris dienu laikā pēc kontakta āda sāk niezēt, iekaist.
Ceturtā tipa alerģiskajām reakcijām antihistamīna medikamenti nelīdzēs. Ja ir zināms, kas ir alergēns, pirmā palīdzība – pārtraukt ar to saskari. Visticamāk, būs nepieciešama saudzīga ādas kopšana, taču, ja ar to nav līdzēts, iespējams, būs jālieto pretiekaisuma zāles, ko nozīmēs dermatologs.
Jutīgākās ādas zonas
Kurā vietā uz ādas alerģiska reakcija būs izteiktāka, atkarīgs no situācijas. Kontakta alerģijas gadījumā vispirms reakcija parādīsies kontakta vietā, piemēram, ja ausīs ir ielikti auskari, kas satur niķeli, uz ko ir alerģija, vispirms apsārtums un izsitumi būs uz ausu ļipiņām, vēlāk reakcija pakāpeniski var progresēt un izpausties jebkur citur. Bet, ja alerģisku reakciju izraisa kaut kas, kas lietots iekšķīgi, izsitumi un nieze var būt dažādās ķermeņa vietās.
Īpaši jutīga ir acu plakstiņu āda. Alerģiska reakcija uz kādu alergēnu, kas nebūt nav vienīgi krēms ādai ap acīm, var izpausties tieši uz plakstiņu ādas, tai kļūstot sārtai, pietūkušai.
Vai gaidīt, kamēr pāries?
Iedzert zāles, meklēt palīdzību pie ārsta vai gaidīt, kamēr pāriet – tas atkarīgs no konkrētās situācijas, jo alerģiskās reakcijas var būt atšķirīgas gan izplatības, gan smaguma ziņā. Palīdzības pirmais solis jebkurā gadījumā ir jau minētais – pārtraukt kontaktu ar alergēnu. Protams, ja vien tas ir identificēts (dažkārt alergēnu nevar noteikt, pat cītīgi meklējot ar dažādu testu palīdzību).
Ja alerģiskā reakcija nav smaga, iespējams, var tikt galā, izmantojot tikai atbilstošu ādas kopšanas līdzekli, piemēram, dziedējošu krēmu bojātai ādas aizsargbarjerai. Ja vērojami plaši izsitumi un tūska, kas kombinējas ar vēl kādiem simptomiem, noteikti jāvēršas pie ārsta.
Būtu pareizi mājas aptieciņā turēt kādu jaunākās paaudzes pretalerģijas bezrecepšu medikamentu. Senāk izstrādātās antihistamīna zāles nomāc centrālo nervu sistēmu, rada miegainību, un šie medikamenti nav ieteicami gados veciem cilvēkiem – arvien vairāk pētījumu apliecina, ka tie palielina demences risku.
Elga Sidhoma, medicīnas doktore, dermatoloģe un veneroloģe Veselības centru apvienībā
